Ievads, definīcija un vēstures avoti.
1. Kas ir pumpis?
Sūknis ir mašīna, kas pārvadā vai paaugstina spiedienu. Tas nodod galvenā dzinēja vai citas ārējas enerģijas mehānisko enerģiju šķidrumam, lai palielinātu šķidruma enerģiju.
Sūkni galvenokārt izmanto tādu šķidrumu pārvadāšanai kā ūdens, eļļa, skābes bāzes šķidrums, emulsija, suspensijas emulsija un šķidrs metāls, kā arī šķidrumi, gāzu maisījumi un šķidrumi, kas satur suspendētas cietās vielas.
Sūkņus parasti var iedalīt trīs veidos: pozitīvā darba sūkņi, enerģijas sūkņi un cita veida sūkņi saskaņā ar darba principiem. Papildus klasificēšanai pēc darba principa to var klasificēt un nosaukt arī ar citām metodēm.
Piemēram, to var iedalīt elektriskajos un hidrauliskajos sūkņos atbilstoši braukšanas metodei; to pēc struktūras var iedalīt vienpakāpes un daudzpakāpju sūkņos; to var iedalīt katla padeves ūdens sūkņos un dozēšanas sūkņos atbilstoši tā izmantojumam; Ūdens pumpis, eļļas sūknis un dubļu pumpis utt.
Starp dažādiem sūkņa veiktspējas parametriem pastāv noteikta savstarpējās atkarības izmaiņu attiecības, kuras var uzzīmēt kā līkni, ko attēlot, ko sauc par sūkņa raksturīgo līkni, katram sūknim ir sava specifiskā raksturlīkne.
2. Sūkņa definīcija un vēsturiskais avots:
Mašīnas, kas pārvadā vai paaugstina spiedienu šķidrumos. Sūknis plašā nozīmē ir iekārta, kas pārvadā šķidrumu vai rada spiedienu tajā, ieskaitot dažas mašīnas, kas pārvadā gāzi. Sūknis nodod galvenā piedziņas mehānisko enerģiju vai citu enerģiju šķidrumam, lai palielinātu šķidruma enerģiju.
Ūdens uzlabošana ir ļoti svarīga cilvēku dzīvībai un ieguvei. Senos laikos ir bijušas dažādas ūdens pacelšanas ierīces, piemēram, ķēdes sūkņi Ēģiptē (17. gadsimtā pirms mūsu ēras), ķīniešu kasijas (17. gadsimtā pirms mūsu ēras), keramikas riteņi (11. gadsimtā pirms mūsu ēras), ūdensratni (1. gadsimtā pirms mūsu ēras) un 3. gs. BC spirālveida stieņi, ko senajā Grieķijā izgudroja Arhimēds. Ap 200. gadu pirms mūsu ēras seno grieķu amatnieks Ketesbiuss izgudroja primitīvāko virzuļsūkni - ugunsdzēsības sūkni. Jau 1588. gadā tika reģistrēti četru lāpstiņu slīdošo lāpstiņu sūkņi, un pēc kārtas parādījās dažādi citi rotācijas sūkņi. 1689. gadā D. Papans no Francijas izgudroja 4 lāpstiņu lāpstiņriteņa centrbēdzes sūkni. 1818. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs parādījās centrbēdzes sūkņi ar radiāliem taisniem asmeņiem, daļēji atvērtiem dubultiem sūkšanas lāpstiņriteņiem un volutiem. Laikā no 1840. līdz 1850. gadam HR Worthington no Amerikas Savienotajām Valstīm izgudroja virzuļsūkni, kas tieši pretojas tvaikam starp sūkņa cilindru un tvaika cilindru, iezīmējot moderna virzuļsūkņa veidošanos. No 1851. līdz 1875. gadam tika secīgi izgudroti daudzpakāpju centrbēdzes sūkņi ar virzošajām lāpstiņām, kas ļāva attīstīt centrbēdzes sūkņus ar augstu pacelšanas pakāpi. Pēc tam viens pēc otra iznāca dažādi sūkņi. Izmantojot dažādas progresīvas tehnoloģijas, sūkņu efektivitāte ir pakāpeniski uzlabojusies, pakāpeniski paplašinājusies arī veiktspējas un pielietojuma joma.